Dzērves pamatskola

   Kopš 1966.gada 5.oktobrī tiek atzīmēta Pasaules skolotāju diena. Latvijā Skolotāju dienu svinam oktobra pirmajā svētdienā. Latvijas skolās šie svētki visbiežāk tiek svinēti piektdienā pirms Skolotāju dienas.
   Dzērves skolā šos svētkus ik gadu organizē 9.klases skolēni. Šogad katrs skolotājs saņēma īpaši sagatavotus apsveikumus – ziedus, uz kuru ziedlapām izlasāmas, pēc skolēnu domām, katra skolotāja raksturīgākās īpašības, kā arī 9.klases audzinātājas Lienes sagādātās īpašās Skolotāju dienas medaļas (paldies arī L.Pavlovičai!).
   Svētku dienā priecājāmies ciemos sagaidīt arī pagasta pārvaldes vadītāju Arti Čanderu. Viņa atvestais svētku kliņģeris šoreiz skolotājiem bija jānopelna, izpildot Karlsona (S.Matvijčukas) un Brālīša (S.Brašas) sagatavotos uzdevumus.
   Dienas noslēgumā devāmies uz Kazdangu, kur notika svētku pasākums Aizputes novada pedagogiem. Ik gadu šajā pasākumā paldies par paveikto tiek teikts skolotājiem, skolu tehniskajam personālam. Aizputes novada domes Pateicību saņēma arī mūsu skolas  skolotājas Agnita Vaitkus, Gita Petrovica un remontstrādnieks Jānis Trenmors.
   Paldies 9.klasei un audzinātājai Lienei Bērziņai par skaistajiem svētkiem! Paldies skolēniem par ziediem un mīļajiem apsveikumiem! Paldies pagasta pārvaldei par svētku kliņģeri!

-= galerija =-

   Septembra beigās vairāki Dzērves pamatskolas skolotāji piedalījās STEM jomas mācību priekšmetu skolotāji piedalījās Latvijas valsts mežu rīkotos tālākizglītības kursos, apgūstot starpdisciplināru tematu 8.un 9.klašu skolēniem “Pētījums mežā”, kas izstrādāts projekta "Skola 2030" ietvaros, sadarbojoties LU Starpnozaru Izglītības Inovāciju centra un AS “Latvijas valsts meži” (LVM) ekspertiem.
   LR Izglītības ministrija tematu “Pētījums mežā” jau izcēlusi kā vienu no veiksmīgākajiem starpdisciplināras mācību prakses piemēriem izglītības reformas kontekstā. Temata ietvaros skolēni var autentiskā kontekstā izstrādāt pētījumu par Latvijai nozīmīga resursa – meža apsaimniekošanas iespējām. Temats veidots kā mežkopja ikdienas darba simulācija, kura laikā nepieciešams noteikt un salīdzināt divos blakus esošos meža nogabalos augošās koksnes krājas apjomus, analizēt to iespējamo atšķirību iemeslus un pieņemt lēmums par turpmāko mežaudžu kopšanas gaitu. Skolēniem, iejūtoties mežziņa lomā un risinot uzdevumus, nepieciešams, izmantot ģeogrāfijas, bioloģijas, matemātikas, ķīmijas un tehnoloģiju priekšmetu zināšanās un prasmes.
   Pētnieciskā darba mērķis ir parādīt skolēniem, ka, regulāri rūpējoties un kopjot mežu, mainās mežaudzei raksturīgie dabas apstākļi, augu sugu sastāvs un koksnes krājas apjoms. Kopšanas rezultātā mainoties apstākļiem, veidojas labvēlīgāka vide koku augšanai.

-= galerija =-

   Dzērves pamatskolas pedagogiem un audzēkņiem gadu gaitā ir  izveidojusies ļoti laba sadarbība ar Cīravas bibliotēkas darbiniecēm. Kopīgi tiek rīkoti dažādi pasākumi un tiek domāts par to,  kurus literātus aicināt tikties  ar jauniešiem. Šogad Dzejas dienās   skolā viesojās dzejniece Linda Skranda ( īstajā vārdā  - Linda Ulāne), kura 7.-9. klases skolēniem vadīja radošo darbnīcu.
   Vispirms Linda Skranda pastāstīja par to, kas viņu pamudināja pievērsties rakstniecībai. Taču literatūra nebūt nav vienīgā joma, kurā dzejniece sevi izpauž. Viņa ne tikai ir  ieguvusi balvas par savu radošo veikumu, bet arī apmeklē bērnus slimnīcā kā dakteris Klauns, vada nodarbības ieslodzītajiem cietumā,  ir izveidojusi lasītāju klubiņu  “Grāmatēži”, bet viņas pamatdarbs ir biedrībā “RadiVidiPats”,  kur kopā ar Liepājas jauniešiem tiek realizētas labas idejas. Latvijas Kultūras akadēmijā Linda Skranda apguvusi kultūras socioloģiju un menedžmentu, viņa dzīvojusi  un strādājusi   Lietuvā, Lielbritānijā, Bosnijā un Hercogovinā.
   Pēc savu dzejoļu lasījuma latviešu un angļu valodā Linda Skranda atklāja, ka viņai patīk piedalīties dzejas slamos, kas ir tādas kā dzejnieku sacensības auditorijas priekšā, kad uzvarētāju nosaka pēc klausītāju balsojuma. Literāte iedrošināja jauniešus pamēģināt arī pašiem sacerēt kādu dzejoli un, izmantojot dažādas vārdu spēles, parādīja, ka tas nav nemaz tik sarežģīti, tikai jāņem talkā iztēle un fantāzija. Īpaši saistošs bija uzdevums, kurā bija jāuzzīmē sava dzīve kā upe, kuras krastos ir gan tas, kas traucē ūdens plūdumam, gan tas, kas palīdz un virza straumi uz priekšu, bet noslēgumā vajadzēja atrast pašus trāpīgākos vārdus, lai raksturotu šo ainu.
   Skolēni  pēc dzejas radīšanas darbnīcas atzina, ka paticis tas, ka rakstīšanas process bijis jautrs un ka Linda Skranda ir jauns un mūsdienīgs cilvēks, kuras sacītajā ir vērts ieklausīties.

-= galerija =-