Dzērves pamatskola

  Katru gadu Cīravas pagasta bibliotekāre Anita Tuleiko sadarbībā ar Dzērves skolas pedagogiem organizē tikšanās ar kādu rakstnieku, kura darbi ir iekļauti Lasīšanas veicināšanas programmas „Bērnu un jauniešu žūrija” sarakstā, jo mūsu skolas audzēkņi ir aktīvi šī projekta dalībnieki.
   Janvāra nogalē pie mums ciemojās rakstniece Ieva Melgalve. Gatavojoties šim notikumam, skolēni bija izlasījuši viņas grāmatas , kā „Bulta, Zvaigzne un Lai”, ”Mirušie nepiedod”, un izdomājuši jautājumus par rakstnieces dzīvi un daiļradi. Saruna izvērtās ļoti dzīva un sirsnīga. Ieva Melgalve atklāja, ka jau no jaunības viņu interesē fantāzijas pasaule, tāpēc viņas darbi top tieši šajā žanrā. Interesanti, ka pirms jaunas grāmatas nodošanas izdevniecībā, rakstniece ļauj ar to iepazīties nelielam lasītāju pulciņam. Dažreiz viņu ieteikumi rosinot darbā veikt kādas izmaiņas. Prozas rakstīšana esot ilgstošs process, un reizēm, pārlasot jaunradīto tekstu, jāsecina, ka tas nebūt nav izdevies tik labi, cik rakstniece vēlētos. Ieva Melgalve atzina, ka tieši šī iemesla dēļ viņa diezgan daudz rakstot angļu valodā, jo tad izpaliekot sevis šaustīšana par kādu neveiklāk veidotu frāzi, kā tas esot tad, ja teksts tiek radīts dzimtajā valodā.

   Pirms 25 gadiem daudzi Latvijas iedzīvotāji, tai skaitā cīravnieki, devās uz Rīgu, lai aizstāvētu Latvijas neatkarību. Visu janvāri dažādās Latvijas vietās norisinājās barikāžu atceres pasākumi. Ir izaugusi jauna paaudze, kas par šiem trauksmainajiem notikumiem 1991. gada janvārī uzzina tikai no savu vecāku, vecvecāku vai skolotāju stāstītā. Tāpēc ir ļoti būtiski ar jauniešiem par to runāt.
   Arī mūsu skolā skolotāji visu janvāri vēstures, sociālo zinību un audzināšanas stundās skolēniem stāstīja par 1991. gada notikumiem, bet 21. janvārī skolā 8. -9. klašu skolēniem tika organizēts piemiņas pasākums barikāžu atcerei. Lai radītu kaut nelielu emocionālu sajūtu par to, kas janvāra vēsajās dienās notika Vecrīgā skanēja atmodas laika mūzika un skolēni noskatījās dokumentālu filmu. Pēc tam 8. klases jaunieši nolasīja fragmentus no barikāžu dalībnieku atmiņām.
   Pasākuma nobeigumā par piedzīvoto – savām sajūtām tajā laikā, iemesliem, kāpēc devās aizstāvēt Latviju, dalījās uzaicinātie viesi.

   Jau trešo gadu decembris skolā sākas ar Adventes laika dambretes turnīru. Šoreiz tas bija mazliet savādāks – dalībnieki sacentās komandās un pelnīja savai komandai nevis punktus, bet piparkūkas. Par piedalīšanos turnīrā katrs dalībnieks saņēma mandarīnu, par spēli vienu piparkūku, par neizšķirtu rezultātu divas, bet par uzvaru trīs piparkūkas savai komandai. Turnīrā piedalījās 19 sākumskolas skolēni, kurus sadalīja sešās komandās un ieguva šādas vietas:
1.v. zaļā komanda (23p.)
2.v. violetā komanda (17p.)
3.v. sarkanā komanda (16p.)
4.v. zilā komanda (13p.)
5.v. dzeltenā komanda (11p.)
6.v. oranžā komanda (6p.)

   Sacensību beigās, kamēr komandas „tiesāja savus iegūtos punktus”, tika apkopoti individuālie sasniegumi. Zēniem pirmajā vietā izvirzījās divi spēlētāji ar vienādu punktu skaitu. Lai noskaidrotu uzvarētāju, bija savstarpēji jāizspēlē viena partija – kurš uzvarēs, tas arī iegūs pirmo vietu.

   Janvāra vidū mūsu skolas skolēni piedalījās Aizputes novada skolu dambretes sacensībās. Visi spēlētāji startēja vienā vecuma grupā (no pirmās līdz devītai klasei), atsevišķi dalīja tikai zēnus un meitenes. Meiteņu grupā, starp vienpadsmit dalībniecēm, pirmo vietu ieguva mūsu bijusī dambretiste, bet nu jau Aizputes vidusskolas skolniece, Helēna Ermansone. Ar tādu pašu punktu skaitu bija mūsu 7.klases skolniece Ieva Braže. Papildspēlē viņa zaudēja Helēnai, tādēļ palika otrā. Trešo vietu ieguva Regīna Kuciņa no 5.klases. Marta Pole no 2.klases ieguva astoto, bet Rūta Stūrīte no 4.klases - septīto vietu. Abas meitenes dambretes sacensībās piedalījās pirmo reizi . Zēnus ar teicamiem rezultātiem pārstāvēja trīs brāļi Jansoni. Divdesmit zēnu konkurencē pirmo vietu ieguva Niks no 6.klases, otro Klaudijs no 5.klases, bet Aksels no 3.klases ieguva piekto vietu.
   Paldies Mudītei un Haraldam Dobeļiem par jauno dambretistu mācīšanu, audzināšanu un atbalstīšanu!

  Ziemassvētki – laiks, kad izvērtējam, kas padarīts kārtējā mācību gada pirmajā semestrī.
   17.decembrī savus labos darbus izvērtēja sākumskolas skolēni. Labo darbiņu bija sakrājies tik daudz, ka neviens nepalika bešā. Skolēni tika uzslavēti gan par uzcītīgu un apzinīgu mācību darbu, gan čaklu darbošanos pulciņos, gan arī par ikdienas darbiņu veikšanu.
   18.decembra pēcpusdienā Dzērves pamatskolas skolēni aicināja savus vecākus apmeklēt koncertu „Uz laimes sliekšņa apsēdies...”, kurā Dzērves pamatskolas mākslinieciskās pašdarbības kolektīvi klausītājiem izstāstīja Māras Cielēnas pasaku „Skursteņslauķis, Eņģelītis un Debesis”. Šķiet, ka pēc koncerta gandarījumu par labi padarītu darbu juta gan dalībnieki, gan pedagogi, kuri skolēniem palīdzēja sagatavot priekšnesumus, jo koncerts izdevās patiesi jauks un interesants. Skatītājus iepriecināja gan raits deju solis un skanīgas dziesmas, gan savdabīgs dziedošo ēnu teātris, gan atraktīvas teātra ainiņas un sirsnīgi dzejas lasījumi.

   Džefa Kinnija "Grega dienasgrāmata" šobrīd pasaulē izdota vairāk nekā 164 miljonos eksemplāru un tulkota vairāk nekā 60 valodās, padarot viņu par pasaulē slavenāko mūsdienu bērnu rakstnieku. Izdodot populārās sērijas „Grega dienasgrāmata” desmito grāmatu, autors Džefs Kinnijs (Jeff Kinney) izlēma doties pasaules apmeklējot 15 pilsētas piecos kontinentos (Londonu, Ņujorku, Bostonu, Tokiju, Pekinu, Sidneju, Madridi, Lisabonu, Frankfurti, Atēnas, Stambulu, Bukaresti, Amsterdamu, Riodežaneiro un Rīgu). Tūrei dots nosaukums „GREGA FESTIVĀLS”.
   Latvijā Džefs Kinnijs ieradās 8.decembrī, savukārt 9.decembrī Grega fani tika gaidīti Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.
   Lai iegūtu iespēju piedalīties „GREGA FESTIVĀLĀ”, lasītājiem bija jāpiedalās konkursā, sagatavojot konkursa darbu par vienu no piedāvātajām tēmām: 1) “Grega dienasgrāmatas - ko tās man nozīmē?”- infogramma; 2) Komikss “Dienasgrāmata par skolas dzīvi”; 3) Pētnieciskais darbs „Dienasgrāmatas žanra popularitāte bērnu un jauniešu literatūrā”; 4) Pētījums par blogiem un cita veida dienasgrāmatas formātiem interneta vidē; 5) Rakstīšanas un zīmēšanas nozīme manā dzīvē.

 11.novembris – Lāčplēša diena jeb Varoņu piemiņas diena. 1918.gada 18.novembrī tika pieņemts lēmums par Latvijas Republikas pasludināšanu, taču šai laikā Latvijā vēl valdīja arī krievu un vācu lielinieki. Un šīs dienas notikumi, iespējams, nebūtu nekā vērti, ja nebūtu 1919.gada 11.novembra, kad Latvijas Bruņotie spēki no Rīgas padzina Bermonta armiju. Lai gan pilnībā svešās armijas no Latvijas tika padzītas tikai gada beigās, 1919.gada 11.novembris tiek uzskatīts par dienu, kad tika gūta uzvara Latvijas brīvības cīņās. Un kopš tā brīža tiek svinēta Lāčplēša diena. 
Ja līdz šim vairāk par šo dienu runājām klases stundās vai kādā no mācību priekšmetiem, tad šogad izlēmām rīkot kopīgu pasākumu, kurā aicinājām piedalīties arī vecākus. Trešdienas, 11.novembra, pulcējāmies Cīravas kultūras namā, lai noskatītos filmu „Vienīgā fotogrāfija”. Filma stāsta par diennakti Latvijas vēsturē, kad tika izlemts mūsu valsts liktenis. Pēc filmas noskatīšanās un pārrunāšanas, skolēni kopā ar savām audzinātājām un vecākiem devās ārā, lai izrotātu Cīravas centru ar gaismiņām – no svecītēm izliktiem latvju rakstiem.