Dzērves pamatskola

  Pirms vairākiem gadiem Aizputes mākslinieku rezidenču centrs “Serde” uzsāka organizēt nu jau par tradīciju kļuvušo tuvākā un tālākā apkārtnē atpazīstamo rudens pasākumu “Āboļošana” – viss par un ap āboliem. Kādam apmeklējot šo pasākumu, citiem par to lasot, radās ideja par aktivitāti “Āboļošana Dzērves skolā”. Togad viens no galvenajiem mūsu uzdevumiem bija izpētīt skolas ābeļdārzu un ar speciālistu palīdzību noteikt tajā atrodamās ābeļu šķirnes. Šajā mācību gadā izlēmām labi iesākto turpināt. Mēneša garumā skolā notika dažādas aktivitātes.
  Pirmajā pasākuma nedēļā notika vairāku šķirņu ābolu degustācija. Tika degustēti 3 šķirņu āboli, vērtējot garšas īpašības 5 ballu skalā – “Auksis”, “Tīna” un “Rīgas pienābele”. Apkopojot rezultātus noskaidrojās, ka skolēniem vislabāk garšojuši saldskābie “Rīgas pienābeles” augļi.
  Nākamā aktivitāte, kas pirmā stāva koridorā bija sajūtama jau ienākot skolā, bija ābolu izstāde, kurā bija apskatāmi (izstādes pēdējā dienā arī iespēja degustēt) 34 šķirņu āboli. Izstādes veidošanā iesaistījās ne tikai skolēni un skolotāji, bet arī ZS “Lejasdārzi”, kas ikdienā mūsu skolai piegādā augļus programmas ”Piens un augļi skolai” ietvaros. Izstādes laikā notika balsošana 3 nominācijās: “Garšīgākā šķirne”, “Izskatīgākā šķirne” un “Skanīgākais šķirnes nosaukums”. Nominācijā “Garšīgākā šķirne” uzvarētājas titulu ieguva ābolu šķirne “Inta”, otrajā vietā – “Dace”, trešajā – “Belarusskoje Maļinovoje”. Skanīgākās šķirnes nosaukumu ieguva šķirne “Dace”, otrajā vietā – “Konfetnoje”. Skanīgi un interesanti izstādes apmeklētājiem likās arī nosaukumi “Muciņš”, “Belarusskoje Maļinovoje” un “Rīgas pienābele”. Taču par visizskatīgākajiem skolēni atzina šķirņu “Inta”, “Lobo”, “Belarusskoje Maļinovoje” un “Rīgas pienābele” ābolus.
  Lai noskaidrotu, cik daudz zinām par āboliem, kā arī lai uzzinātu kaut ko jaunu, pa klašu grupām tika organizētas viktorīnas, kur 1.-3.klašu skolēni kopā ar skolotāju Lāsmu, bet 4.-9.klašu skolēni kopā ar skolotāju Ingu noskaidroja dažādus interesantus faktus par āboliem, gan atbildot uz viktorīnas jautājumiem, gan pildot praktiskus uzdevumus.
  “Āboļošanas” pasākumu virknes pēdējā aktivitāte  - ābolu izmantošana ēdienu gatavošanā. Pirmais, kas ienāk prātā, ir ābolu ievārījums vai ābolu kompots.  Taču ir tik daudz veidu, kā ābolu iespējams izmantot pārtikā – tēja, ābolu žāvēšana, saldie ēdieni, salāti, maizītes, kūkas un rauši. Vairākas klases jau pamielojušās ar pašu gatavotām ābolmaizītēm un sagatavojuši nelielus ābolu ievārījuma krājumus kopīgām brokastīm vai tējas pēcpusdienām. Tomēr tik daudz iespēju! Tādēļ šī aktivitāte vēl turpināsies, atrodot un izmēģinot arī pa kādai jaunai receptei.
  Paldies skolotājai Ingai un 7.klasei par aktīvu iesaistīšanos pasākuma organizēšanā! Paldies visiem skolēniem un skolotājiem par līdzdarbošanos visās “Āboļošanas” aktivitātēs! Paldies ZS A.Ērgles-Freimanes Turlavas pagasta zemnieku saimniecība "Lejasdārzi" par atbalstu ābolu izstādes veidošanā!

-= galerija =-

  Jaunāko klašu skolēni izmantoja pēdējo skolēnu rudens brīvlaika dienu, lai dotos mācību ekskursijā uz Liepāju. Brīvlaikā mācīties? Jā! It īpaši tad, ja tev pašam nav pat ne mazākās nojausmas, par to, ka tu nevis vienkārši izklaidējies kopā ar draugiem, bet visu dienu mācies! Šī diena tika saplānota tā, lai skolā apgūtās teorētiskās zināšanas tiktu papildinātas un  - pēc iespējas – arī pielietotas praktiskās situācijās.
  1.-3.klašu skolēnus pat nenobiedēja fakts, ka jāceļas būs tikpat agri, kā parastā skolas dienā, jo plkst.9.00 no rīta jau jābūt Liepājā, lai iepazītu Dabas māju, kur mūs laipni uzņēma vides eksperte un gide Sniedze Više ar savām kolēģēm. Lai gan Liepāja mūs sagaidīja ar lietu, rīts pilnīgi noteikti bija izdevies, jo Sniedzes Višes un Dabas mājas pedagoģes Santas Polītes atraktīvie un aizrautīgie dabas stāsti ieinteresēja visus, arī vēl rīta agrumā dažus nedaudz miegainos ceļotājus.
  Pēc nodarbības nedaudz pabaudot Zirgu salas ainavu, pāri nelielā miglā tītajam Liepājas ezeram mēģinājām ieraudzīt savvaļas zirgus, par kuriem dzirdējām nodarbības vadītājas stāstījumā. Šoreiz neizdevās ieraudzīt, taču gan atbrauksim vēlreiz, un varbūt tad paveiksies.
  Tālāk – ceļš uz Liepājas pludmali. Šoreiz pārvietošanās veids pavisam neierasts – ar tramvaju. Te nu bija jāliek lietā gan savas zināšanas ceļu satiksmes noteikumos, gan jāatceras, kā uzvesties un rīkoties, pārvietojoties ar sabiedrisko transportu. Lielākajai daļai šī bija pirmā iepazīšanās ar šo transporta līdzekli.
  Jāatzīst, ka jūra gan bērnus, gan pieaugušos vilina visos gadalaikos un gandrīz jebkuros laika apstākļos. Arī šoreiz šo “tikšanos” visi gaidīja ar nepacietību. Lai gan šodiena nedaudz vējaina un pludmale miglā tīta, viens vēja pūtiens un plānotais pārgājiena maršruts jau pieveikts – esam nokļuvuši līdz pludmales “Vēja paviljonam”.
  Kā jau visās ekskursijās pienākas – jāapmeklē arī kāds izklaides objekts. Šoreiz – bērnu rotaļu laukums Jūrmalas parkā, kura apkārtnē arī tik daudz pētāmā un izzināmā – lielais globuss, dažādie koki, draudzīgās vāveres… Pa ceļam uz autobusu vēl “Spoku koks”, “Līvu dziesmas” un Latvijas mūziķu Slavas aleja.
  Muzikālās noskaņas turpinot, iegriezāmies arī koncertzālē “Lielais dzintars”, lai iepazītos ar izstādi “Liepājas operai 100”.
  Nu gan viss… vēl tikai dzintara pulkstenis ostas promenādē, miniatūrās apkārtnes kartes izpētīšana, lai noskaidrotu, kur tobrīd atrodamies, un kur jānokļūst. Tad garām tirdzniecības kanāla jahtu piestātnēm, zvejas kuģīšiem un Nacionālo bruņoto spēku kuģiem uz autobusu.
  Plānojot ekskursiju vienmēr  ar humoru sakām – vai tad ekskursija drīkst būt bez veikaliņa! Protams, ka nedrīkst! It īpaši tādēļ, ka jaunāko klašu skolēniem tā ir vēl viena mācību stunda, kur apgūt gan dažādas sociālās prasmes, gan saprast, kādēļ skolotājas klasē tik ļoti liek mācīties rēķināšanu.
  Atgriežoties mājās, visus pārņēmis patīkams nogurums, jo diena bijusi dažādām emocijām un iespaidiem piepildīta.

-= galerija =-

  Skolēnu brīvlaikā Dzērves skolas skolotāji iepazina Dienvidkurzemes novadu, dodoties nelielā izbraukumā uz Vaiņodes pusi. Bija interesanti atkal no jauna iepazīt vietas, kur agrāk būts, bet šobrīd tās ieguvušas pavisam jaunu veidolu.
  Lai arī rīta pusē daudz ko skatam aizsedza biezā migla, tomēr nevienu vienaldzīgu neatstāja ainaviski skaistais Volzbaha kalns un Lielbātas avota apkārtne. Lielbātas avots Latvijas dzidravots ar bioloģiski aktīvu ūdeni. Tas tek no rietumiem uz austrumiem pretī saulei, tāpēc jau izsenis tiek uzskatīts par maģisku, pat svētu, kam piemīt dziednieciskas spējas. Blakus Lielbātas avotam atrodas divi mākslīgi veidoti ūdenskritumi, no kuriem viens kļuvis par Latvijas augstāko mākslīgi veidoto ūdenskritumu. Tā kā Lielbātas avots ir brīvi pieejams, un katram apmeklētājam ir iespēja nogaršot spirdzinošo avota ūdeni.
  Dēseles dzirnavās visi bijām pirmo reizi, tādēļ bija interesanti gan uzzināt vietas vēstures stāstu, gan dzirdēt par aktīvo darbošanos šodien. Savukārt Bakūzes muižu daļa no mums atcerējās no tiem laikiem, kad tās telpās vēl atradās Embūtes pamatskola, tādēļ bija interesanti ēku iepazīt no pilnīgi savādāka skatu punkta, ieklausoties tagadējās īpašnieces – skolotājas Ivetas Mames stāstījumā par to, kā viņa kopā ar savu ģimeni pēta šīs vietas vēsturi. Pārsteigums bija Rīgas porcelāna rūpnīcas ražoto tējas, kafijas, pusdienu servīžu kolekcija, kuru mājas saimniece aizvien papildina. Paši muižas īpašnieki saka tā: “Bakūzes muiža ir ģimenes lolota vieta, kuru sapņojam pārvērst par skaistu un visiem pieejamu atpūtas vietu skaistajā Embūtes pagastā. No visas sirds ticam, ka muiža ar laiku taps par skaistu ēku, kuru apraudzīt vēlēsies ikkatrs no tuvākām un tālākām Latvijas vietām, pat cilvēki no ārvalstīm.” Lai izdodas šo sapni piepildīt! Paldies skolas direktoram M.Blūmam par ekskursijas organizēšanu! Paldies Vaiņodes vidusskolas skolotājai Ivetai Mamei par ekskursijas vadīšanu un interesantajiem stāstiem!

-= galerija =-